Nosaka prioritārās nozares „ēnu ekonomikas” novēršanā

Būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība un komercpakalpojumi būs tās četras uzņēmējdarbības nozares, kurās "ēnu ekonomikas" apkarošana notiks visasāk, noteikts īpašas darba grupas izstrādā "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānā, ko otrdien apstiprināja valdība. Komercpaklapojumu vidū lielākā uzmanība būs pievērsta apsardzes pakalpojumiem, izklaides jomai, informācijas pakalpojumu sfērai, tirdzniecībai, kā arī atkritumu apsaimniekošanai. "Pēc iepriekš minētā redzams, ka "ēnu ekonomikas" aktivitātes galvenokārt koncentrētas pakalpojumu sektorā. Pakalpojumu sektors ir darbietilpīgāks, bet legālajā sektorā darbaspēks kļūs dārgāks racionalizācijas un kapitāla - intensīvas ražošanas dēļ," prioritāšu izvēli skaidro Finanšu ministrija.

Turklāt šīm nozarēm ir liela nozīme valsts ekonomikā. "Pieņemot, ka nelegāli nodarbinātie var izmantot kredītu resursus tikai par augstāku samaksu nekā oficiāli nodarbinātie, jāatzīst, ka viņi nav motivēti tos izmantot vispār. No tā izriet, ka ražošanā "ēnu ekonomikas" sektorā ir vairāk darbaspēka - intensīva, jo šis faktors ir relatīvi lētāks nekā pašu kapitāls," skaidro Finanšu ministrija. Līdz ar to galvenais uzdevums ir atrast ilgtermiņa risinājumus tam, lai ierobežotu "ēnu ekonomiku" un rosinātu iedzīvotājus maksāt nodokļus.

Paredzams, ka turpmāko divu mēnešu laikā darba grupa, kurā strādā vairāku ministriju un citu valsts institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, vērtēs, kā uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbu, padarot to efektīvāku, skatīs cēloņus uzņēmēju lēmumiem strādāt nelegāli un meklēt iespējas tos motivēt strādāt legāli, kā arī analizēt "ēnu ekonomiku" vairākās atsevišķās nozarēs: būvniecībā, transporta jomā, apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumu jomā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, un, ja nepieciešams, arī citur.

Lai mazinātu "ēnu ekonomiku", valdība nolēma veikt vairākus pasākumus, piemēram, administratīvā sloga samazināšana, kas nozīmē valsts politikas ilgtermiņa plānošanu un prognozējamību, valsts noteikto maksājumu kārtības un atskaišu vienkāršošana, nodokļu slogu pārdalīšanu, uzsvaru liekot uz vieglāk administrējamiem nodokļiem.

Kontroles stiprināšana ietver gan kontroles pasākumu skaita samazināšanu, gan arī valsts iestāžu funkciju pārvērtēšanu. Sabiedrību nolemts iesaistīt, stāstot, ko nodokļu maksātājs iegūst no nodokļu maksāšanas, savukārt iesaistīšanos "ēnu ekonomikā" varētu mazināt, apgrūtinot, piemēram, skaidras naudas norēķinu veikšanu ziņo delfi.lv.

Jau ziņots, ka līdz ar krīzi ievērojami pieaudzis "ēnu ekonomikas" īpatsvars, kas rada milzīgus zaudējumus valstij. Atsevišķas aplēses liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā varētu būt ap 30% un pat vairāk.