Baltija koordinēs pozīcijas par ES daudzgadu budžetu
Baltijas valstu prezidenti tikšanās laikā Igaunijā ceturtdien vienojās turpmāk cieši koordinēt Baltijas valstu pozīcijas visos Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta problēmjautājumos, tai skaitā kohēzijas un Eiropas fondu apguves jautājumos, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Igaunijā Baltijas valstu prezidenti pārrunāja arī ES kopīgās lauksaimniecības politikas problēmas. Pievienojoties Latvijas un Lietuvas iepriekš paustajai nostājai par godīgu ES politiku lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā, arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pauda uzskatu, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums ir nostādījis Baltijas valstis īpaši sliktā starta pozīcijā.
Pēc EK sniegtās informācijas Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES jaunajām dalībvalstīm no EK saņemto starpposma avansa maksājumu apjoma ziņā.
Igaunijā notiekošajā prezidentu sanāksmē tika apspriesta neprognozējamā ekonomiskā situācijā Eiropā un pasaulē, kas ir svarīga arī Baltijas valstīm.
Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka jāstiprina Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība nākamajā gadā, kad to koordinēs Lietuva. Prezidenti bija vienisprātis, ka šis formāts kļūs arvien nozīmīgāks visos jautājumos: enerģētikas drošībā un aizsardzībā, ekonomikā un finansēs, kā arī vides aizsardzībā. Jau nākamā gada aprīlī Viļņā tiks rīkota NB8 augsta līmeņa tikšanās, kur piedalīties aicināti arī ASV augstākie vadītāji.
Viens no daudzpusīgākajiem jautājumiem, kas ir prezidentu tikšanās dienaskārtībā skar Baltijas valstu enerģētikas projektus: sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecību, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem, Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecību, kā arī elektroenerģijas importu no trešajām valstīm.
Bērziņš sarunas laikā uzsvēra, ka enerģētikas jautājumi ir jāskata kontekstā ar citiem ietekmējošiem aspektiem. Runājot par konkrētiem projektiem, Bērziņš atkārtoti apliecināja, ka Latvija atbalsta Visaginas AES projektu uz komerciāliem pamatiem.
Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību no Latvijas puses tika pausts viedoklis, ka mūsu valsts atbalsta EK piedāvāto risinājumu par neatkarīga, reģionāla pētījuma veikšanu, kam jākalpo par pamatu vienošanās panākšanai šajā jautājumā. Latvijas puse pauda konceptuālu atbalstu Baltijas valstu elektrotīklu savienošanai nākotnē sadarbībā ar ES, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešams veikt ietekmes analīzi un izpētīt, kā tas ietekmētu elektroenerģijas tarifus un kādu iespaidu varētu atstāt uz Latvijas tautsaimniecību.
Šorīt notika arī Valsts prezidenta un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites divpusējā tikšanās, ziņo TVENT.
